Man jau ir pāri piecdesmit, un aiz muguras — gadi, kas devuši gan pieredzi, gan pārdomas. Tāpēc gribu dalīties ar vienu padomu, kas, iespējams, noderēs kādai no jums.
Pat ja jums ir pašai savs mājoklis — neatkarīgi no tā, vai tas ir īpašumā vai īrēts, — nesteidzieties aicināt vīrieti dzīvot pie sevis uzreiz. Īpaši, ja viņam šobrīd nav savas patstāvīgas dzīvesvietas.
Tas nenozīmē, ka cilvēks nav labs vai nav vērts uzmanības — katram ir savi dzīves posmi un iemesli. Bet reizēm šāda situācija var norādīt uz to, ka viņš vēl nav gatavs uzņemties pilnu atbildību par kopīgu dzīvi. Un jums ir tiesības gaidīt partneri, ar kuru attiecības balstās līdzsvarā un savstarpējā ieguldījumā.
Ir tēmas, par kurām var runāt bezgalīgi un tā arī nenonākt pie vienota viedokļa. Vai rasolu gatavot ar vārītu desu vai liellopa gaļu? Vai okrošku labāk pasniegt ar kvasu vai kefīru? Aicināt vīrieti pie sevis uz mājām vai doties ciemos pie viņa? Katram ir savas receptes, savi ieradumi un argumenti.
Tomēr viena būtiska nianse gan ir: ja rasols nesanāk ideāls, tas parasti beidzas ar nelielu vilšanos. Savukārt, ja attiecības sākas pārāk sasteigti un bez abpusējas gatavības, sekas var būt daudz jūtamākas un ilgstošākas.
Tāpēc, lai gan gaumes atšķiras un vienotas receptes nav, par attiecībām runāt vienmēr ir vērts. Un tieši to mēs šobrīd arī darām.
Viedoklis Nr. 1: Vīrietis jūsu mājās — tas bieži nozīmē ekonomiju uz jūsu rēķina
Kāda mūsu lasītāja dalās pieredzē, kas lika viņai pārskatīt savas attiecību robežas:
Mums bija tā sauktais ‘viesu formāts’ — katrs dzīvojām atsevišķi un tikāmies pie viena vai otra. Viņš nebija trūcīgs, bet visus mūsu randiņu izdevumus, arī šampanieti, sedzu es. Toreiz tas man nelikās nekas īpašs — biju iemīlējusies un negribēju sarežģīt lietas.”
Un tad kādu dienu viņš ieradās pie manis. Bez ziediem, bez cienasta, pat bez silta smaida. Ienākot, viņš tikai noteica: ‘Tev vajadzētu nomainīt krānus vannasistabā, tie jau sāk pilēt.’ It kā tas būtu viņa galvenais vēstījums.
Tobrīd man bija sarežģīts dzīves posms, un vannasistaba nebija prioritāte. Bet tajā brīdī es sapratu — viņš redz manu māju, nevis mani. Vairs nespēju viņā saskatīt partneri, uz kuru varu paļauties.
Šādi “viesu tipa pielūdzēji” nav retums, īpaši, ja sieviete ir nobriedusi, patstāvīga un viņas mājoklis jau ir kārtīgi iekārtots. Nezinu, kā ir jaunākajai paaudzei, bet vīrieši pēc 35 gadiem dažkārt nāk uz randiņu bez vīna pudeles — tomēr reizēm viņu rīcība ne vienmēr atbilst gaidītajam.
Un tad sākas interesanta sabiedrības reakcija. Ja sieviete sociālajos tīklos vai blogā pastāsta, ka vīrietis atnāca bez maziņas dāvanas un izteica pārmetumus — viņu dažkārt uzskata par pārāk prasīgu. Toties, ja vīrietis sūdzas, ka sieviete “nāk tikai paēst” vai ir tā sauktā “šķīvīšu tīkotāja”, — viņam biežāk tiek izrādīta līdzjūtība un atbalsts.
Bet kāpēc tā? Galu galā arī ir dažādas attieksmes. Atšķirība ir audzināšanā. Vieni no bērnības mācīti nākt ar dāvanu, vēlmi dot un cienīt otru. Citi — pieraduši vairāk gaidīt un sagaidīt, ka viss notiks pēc viņu vēlmēm.
Mazzināma recepete kā pagatavot sulīgas, liela izmēra kotletes, kuras viesi prasīs vēl un vēl
Es uzskatu, ka pie sievietes uz mājām nevajadzētu nākt ar tukšām rokām. Nav svarīgi, vai tās ir puķes, vīna pudele vai vienkārši silti un laipni vārdi. Tas, kurš atnāk bez nekā — gan emocionāli, gan materiāli — bieži nes sev līdzi arī savas problēmas un raizēs. Vīrietis, kurš nes prieku un atbalstu, ir īsts partneris, bet tas, kurš prasa vairāk nekā dod, drīzāk ir tikai patērētājs.
Mūsdienās viss notiek ļoti ātri. Pāris randiņu — un tu jau zini viņa zobu sukas krāsu un modeli no galvas. Tāpēc es uzskatu, ka pirmajos mēnešos ir saprātīgi satikties tikai publiskā, neitrālā vietā. Līdz brīdim, kad sapratīsi, ar ko tieši cilvēks ienāk tavā personiskajā telpā — ar cieņu vai izsalkumu.
Viedoklis Nr. 2: Dzīvot pie vīrieša dažkārt var būt neērti — viņš var prasīt, lai tu aizej no viņa mājām pat bez brīdinājuma
Es vienmēr aicināju vīriešus dzīvot pie manis. Jā, viņi dzīvoja manā mājā, taču arī ieguldīja – pirka mēbeles, veica remontus. Es nekad negribētu dzīvot svešā mājoklī. Dzīvo mierīgi, smaidot un nepretojoties – citādi var arī izvērsties slikti. Nē, tā es negribu,” raksta cita lasītāja.
